Atskatoties uz šiem gadiem, esmu sastapusi daudz cilvēku ar saviem stāstiem un raksturiem. Esmu iepazinusi cilvēkus ar daudzām sejām. Cilvēkus kas ir pārāk trausli šai pasaulei. Cilvēkus kas nepazīst sirdsapziņu un godaprātu. Cilvēkus kas atdos pēdējo kreklu ja vajadzēs. Un arī tādus cilvēkus, kas ieņem manā sirdī īpašu vietu. Paldies Jums visiem. Caur katru satikto es augu, iepazinu sevi, pasauli man apkārt, un galvenais mācījos mīlēt. Ir grūti pagriezt otru vaigu, kad sit pa pirmo, bet es mācījos.
Tad kāpēc es beidzu rakstīt? Vainošu laiku, jo kvalitatīva raksta sagatavošanai ir vajadzīgs laiks, bet taro manā dzīvē ir pakāpies mazlietiņ malā. Jā, kārtis joprojām ir svarīgas, jo tā ir daļa no manis, un tu nevari vienkārši kaut ko no sevis izņemt. Bet paralēli taro, esmu atradusi Izaicinājumu. Manā dzīves ceļā ir nolikta unikāla pieredze- Izaicinājums, kuru es nevarēju ignorēt. Diemžēl, tas ir tik liels un laikietilpīgs, ka taro manā dzīvē vairāk ir kā saldēdiens. Iespēja atpūsties no sava Izaicinājuma, un pievērsties palīgā citu aicinājumiem.
Tad nu daudz laimes dzimšanas dienā Priesterienes nams un tā sekotāji! Paldies par prieka un skumju asarām, savu spēju izaicinājumiem, šo aizraujošo ceļu, kuru nogājām kopā!