Dzīve ir nevis tās dienas, kas pagājušas, bet tās, kas palikušas atmiņā./P.Pavļenko
Atvadoties un palaižot veco gadu vaļā, gribās, vairāk priekš sevis, uzrakstīt pateicības, tādus kā nelielus atskaites punktiņus, lai atgādinātu sev cik daudz laba esmu ieguvusi.
- Saistībā ar Taro, manu ceļu krustoja daudzi cilvēki, katrs atstādams savu nospiedumu manī, cits stiprāku, cits vājāku, tomēr manī tie ir. Paldies, ka krustojās mūsu ceļi, jo caur katru cilvēku es vairāk attīstīju un pilnveidoju sevi.
- Ne mazums bija brīžu, kad biju nolēmusi uz visiem laikiem pamest Taro. Paldies, Augstākajiem spēkiem, kas manā ceļā lika brīnišķīgus cilvēkus, zīmes un notikumus, lai atgādinātu: „Taro ir tavs ceļš!”.
- Kāda jēga no zināšanām, ar kurām nevar dalīties?! Ko dod jautājumi, ja nav neviena kas uz tiem atbild?!? Par laimi šis nav mans stāsts. Arī šajā gadā Tērzētavā aktīvi darbojās Raganiņas, iedvesmoja, izglītoja, vienkārši kopā bija. Paldies, ka neļāvāt panīkt šai vietai J
- Atskatoties uz visu, uz to ka lielāko daļu sava laika veltīju Taro, ka pieejamāka biju svešiem cilvēkiem, kā savējiem. Ne vienmēr pietika spēka savējiem, vislielākā pateicība pienākas tieši maniem tuvākajiem ģimenes locekļiem un draugiem. Paldies, ka netraucējāt mani brīžos kad biju iegrimusi simbolu pasaulē. Paldies, ka respektējāt manu vēlmi pēc klusuma. Paldies, ka bijāt mana klints, tad kas es biju drupas. Jūs pat nenojaušat cik daudz man palīdzējāt šai gadā.
Jā, lielas mācībstundas man tika pasniegta, bet tai, pat laikā arī daudz palīginstrumentu tās apgūšanai.
Vēlot sev un citiem visu uzņemt ar pateicību, un vienmēr redzēt gaismas pusi ne ēnas, Elīna