Kārtis stāsta par... 2021.gads kopumā enerģētiski cilvēkiem nesīs nemieru, bet tādu nemieru kas parasti ir pirms kaut kā jauna. Cilvēkos vairāk parādīsies enerģija kaut ko darīt, risināt, meklēt, plānot. Gribēsies dzīvot un pašam pielikt roku pie tā, lai varētu dzīvot. Galvenais, lai tas nemiers nepāraug vētrā, kad vēlēšanās dzīvot nenodara pāri ne tikai sev bet citiem. Tai pat laikā jāsaprot, ka enerģētiski gads ir vairāk tam, lai plānotu domās, uzliktu uz papīra tos, bet pati darbība varēs notikt vēlāk, gada otrā pusē ja ne pat 2022.gadā. Trīs gada galvenie notikumi, punkti būs saistīti ar
Ekonomika piedzīvos lejupslīdi, jo ir muļķīgi domāt, ka ja uzveiksim covid viss būs atrisināts un dzīve ritēs ierasto gaitu. Nē, ekonomikas lejupslīdi radīs nekompetence naudas pārvaldībā un pieņemtajos lēmumos. Ir pieļautas kļūdas, pareizāk sakot nolaidība, un slikta naudas kontrole. Interesanta nianse ir redzama, ka lejupslīdi radīs sabiedrības reakcija un kādiem lēmumiem kas tiks pieņemti. Hmm vai būs vispasaules streiks, vai nemieri? Bet, varenie ekonomisti atdursies pret to ka plānotais rezultāts nebūs tāds kā cerēts. Vārdu sakot caur vārdu ekonomika iet cauri streiki, sabotāžas un nemieri. Daudzus noteikti interesē, kā tad būs nākošajā gadā ar covid situāciju, un te neapmierinātības sajūta saglabājas. Saglabājas gan vilšanās gan nogurums, kas liek domāt, ka izstrādātie scenāriji šajā plāksne nenostrādās, vai arī būs citas tik pat nopietnas problēmas, ka covid tiks atvirzīts malā. Tomēr kopumā ņemot lēna „attīrīšanās” notiks. 2021.gadā vajadzētu uzmanīties no informācijas ar kuru gribēs manipulēt ar cilvēkiem. Tai skaitā kad būs solījumi par ekonomisko situāciju, atbalstu. Vispār gribās teikt, ka nākošgad daudz informācijas var strādāt pret cilvēku, u radīt bardaku, miglu, lai netiktu pamanītas citas lietas un notikumi. 2021.gadā ir visiem jāieslēdz iekšējais kritiķis, un informācijas sijātājs, katra lieta kurai vēlies noticēt ir jāpārbauda dubultā. Tas ko nākošgad vajadzētu darīt ir iziet līdz galam neizietās mācības. Piemēram, ja šajā gadā tev vajadzēja kaut kādu apstākļu pēc padzīvot vienam ilgāku laiku, bet tu atradi kā no tā izvairīties, tad tas ir jāizdara nākošā gadā. Jo nākošais gads vēl ir iespēja cilvēkiem individuāli sakopt nesakopto savā dzīvē. Kā arī nākošā gadā būs svarīgi spēt distancēties no informācijas vētrām, un paiet malā, lai redzētu pilnvērtīgu bildi, ne to kuru vēlas tevī iebarot. Nākošgad vieglāk ies tiem cilvēkiem kas ir spējuši līdz šim pieņemt pareizos finanšu lēmumus un ir sakārtojuši savu materiālo pasauli. Tiem kam ir ietaupījumi, vai stabila vieta. Kā arī tie, kas lieku nerunās, un jā, pakļausies. Savukārt grūtāk ies tiem kas dzīvo ilūzijās, it īpaši par to cik viņš ir nozīmīgs. Tiem kas ir drosmīgi, un ar redzējumu, izpratni par to uz kurieni pasaule virzās. Visgrūtāk ies tiem, kas nespēj ātri pieņemt jauno, adaptēties jaunās situācijās un likumos. Padoms nākošajam gadam, tā kā mēs ieejam informācijas plūsmas laikā, tad svarīgi ir atcerēties, ka informācija ir ne tikai tā ko pasniedz cilvēks cilvēkam, (prese, politiķi, no mutes mutē, tehnoloģijās, utt) bet informācija var nākt no Augšas caur Tevi, ir svarīgi sevī uzturēt to tīrību, kas ļauj Tev uztver Visuma smalko informāciju. Sauksim to par intuīciju, tā var Tev parādīt patiesību, un palīdzēt apiet zemūdens akmeņus. Jo atvērsies visa veida informācijas viļņi, mākslīgie- tie kas cilvēku radītie, patiesie- tīra informācija par Visuma likumiem, galvenais spēt to sagremot un nebaidīties. Un tāds „vieglais” padomiņš ir- saglabāt mieru. Kad nāks cilvēku radītie informācijas viļņu, neskriet kā vistām ar nocirstu galvu pie viena vai otra grupējuma, bet saglabāt iekšējo mieru, lai redzētu PATIESĪBU. | Zvaigznes stāsta par... Ja 2020. gadu varēja salīdzināt ar braucienu no kalna lejup, tad 2021. gads būs brauciens augšā lejā (līdzīgi, kā šūpojoties šūpolēs). Katrā ziņā apskatoties enerģijas plūsmas, nerodas iespaids, ka 2021. gadā mēs visi varēsim atgriezties pirms Covid laikā. Ja 2020. gadu raksturo tieši kardināli virzītu enerģiju pārsvars (un kardināli virzīta enerģija darbību aizsāk), tad 2021. gadu raksturo fiksēti virzītu enerģiju pārsvars (fiksētu enerģiju, savukārt, raksturo ka kaut kas ir atnācis uz palikšanu un šis kaut kas nostabilizējas visu mūsu dzīvēs). Fiksētu virzītu enerģiju raksturo arī nevēlēšanās pieņemt jauno un atlaist veco (gribas, lai viss paliek kā bijis) – tā tad arī būs 2021. gada spriedžu tēma. Tajā pašā laikā, Gaisa elementu raksturo nestabilitāte, jo vējš dodas tur kur pats vēlas, cilvēka roka un rīcība to nespēj savaldīt un vējš iepriekš nepaziņo, kur tas plāno doties. Līdz ar to 2021. gada enerģijas raksturo arī tas, ka ne viss notiks kā plānots/cerēts. Saturna – Urāna kvadrāta ietekmi mēs sāksim izjust jau no paša 2021. gada sākuma. Urāna enerģijas sevī nes brīvdomību, brīvību, struktūru neatzīšanu, revolūciju, savukārt Saturna enerģijas nes sevī disciplīnu, atbildību, struktūru, pakļaušanos varai. Tātad šīs abas enerģijas satiekas un nesaprotas savā starpā (nedzird viena otru). Tāpat janvāra laikā arī Marss izveido kvadrātu ar Saturnu. Līdz ar to janvāra laikā pieaug agresivitāte, kara noskaņojums, var rasties vēlme sacelties. Valdošās enerģijas uzbriest konfliktam. Šī tēma iet cauri februārim, tikai februārī situācija kļūst nokaitēta, jo šajā periodā Ūdensvīrā atradīsies 5 planētas. Tā kā planētu pārsvars februārī ir Saturna pusē, tad izskatās, ka struktūras/ierobežojumi ir spēcīgi. Tā kā Marss un Urāns, atradīsies Vērša zīmē (Vērsis simbolizē mūsu pamatvajadzības, finansiālo drošību), tad pastāv liela iespējamība, ka janvārī/februārī cietīs tieši mūsu spēja apmierināt savas pamatvajadzības). Nav izslēgts, ka šos pirmos divus gada mēnešus raksturos protesti un sacelšanās pret pastāvošajiem noteikumiem. Marts sākas ar tādu kā atelpas brīdi, kad spējam dziļāk ievilkt elpu. Rodas šķietamība, ka viss tomēr sakārtosies. Tomēr marta beigas atnesīs jaunu spriedzi. Marta beigās Marss izveidos kvadrātu ar Merkuru (rīcība nevēlēsies pakļauties loģikai/saprātam) un Merkurs savienosies ar Neptūnu (kurš radīs šaubas par esošo, ienesīs mūsu dzīvēs nenoteiktību un nesapratni, varbūt pat ilūziju, ka re – mēs varam atsākt savu veco dzīvi). Aprīlī pavērsiens notiek tieši aprīļa beigās. Daudzas planētas atradīsies Vērša zīmē, kopā ar Urānu. Iezīmēsies pretējs process tam, kas notika februārī. Tagad spēku pārsvars būs nevis atbildībai, disciplīnai un noteikumiem, bet tam, ka visi vēlēsies mesties dzīvē ar pilnu krūti. Cilvēki var mesties baudīt dažādus materiālos priekus. Šo visu vēl vairāk pastiprina tas, ka maija vidū Jupiters uz brīdi atradīsies Zivīs. Jupiters pārvalda Zivis un beidzot pēc pusotra gada, Jupiters būs brīvs no Saturna ietekmes. Cilvēki kļūs pozitīvāki, pacilātāki, parādīsies gaisma tuneļa galā. Domāju daudziem būs arī iespēja kārtīgi izceļoties. Cilvēki vairs tik daudz nedomās par to, kas ir zudis, bet nodosies domām par spožo nākotni. Jūnijā sāk parādīties pirmie negaisa mākoņi, pie aprīļa/maija spožo debesu pamales. Tas gan vairāk būs jūtams tuvāk jūnija beigām. Kā nekā Urāna-Saturna kvadrāts nekur nav pazudis un atgādina par sevi. Veidosies arī Marsa un Saturna opozīcija un jūlija sākumā arī Marsa-Urāna kvadrāts. Arī Jupiters palēnām, no Zivīm virzīsies atpakaļ uz Ūdensvīra pusi, atgriežoties Saturna ietekmes zonā. 28. jūlijā Jupiters jau atradīsies atpakaļ Ūdensvīrā. Būtībā tuvojoties jūlija beigām, cilvēce varētu vairāk apjaust, ka vēlā pavasarī aizsāktie prieki, tomēr nevarēs turpināties vienmēr. Lai arī vasaras periodu iezīmēs pirmie negaisa mākoņi, augusts/septembra sākums būs visnotaļ pozitīvs periods. Merkurs ar Marsu atradīsies analītiskajā Jaunavas zīmē (kuras enerģijas vēlas ieviest kārtību un sakārtot, panākot efektīvāko rezultātu), savukārt Venera būs uz sadarbību un kompromisu vērstajos Svaros. Venerai būs pozitīvi aspekti arī ar Jupiteru un Saturnu. Septembra beigās Merkurs Svaros kļūs, retrogrāds. Tas var liecināt, ka daudz kam no plānotā/panāktā augustā/septembra sākumā tomēr neīstenosies. Oktobrī daudzas planētas atradīsies Svaros, kas var liecināt par nenoteiktību un neizlēmību, jauniem līdzsvara punktu meklējumiem. Novembrī atkal pieaug potenciāls izrādīt savu neapmierinātību agresīvos veidos, protestos utt. (līdzīgi kā gada sākumā). Urāns veidos opozīciju ar Marsu Skorpionā un Merkuru Skorpionā. 24. decembrī veidojas precīzs aspekts starp Urānu-Saturnu (tas pats kvadrāts, kura tēma iet cauri visam 2021. gadam). Tas man liek domāt par to, ka arī nākamā gada Ziemassvētki nebūs tādi, kā mēs tos vēlamies ieraudzīt. Starp citu, Saturna-Urāna kvadrāta ietekme turpināsies arī 2022. gadā. Labā ziņa ir tā, ka 2021. gada 28. decembrī Jupiters atkārtoti ieies Zivīs. Tā ka mūs sagaidīs arī kaut kas patīkams. Mani secinājumi ir: pēc tā ko stāsta zvaigznes – man nerodas iespaids, ka mūs glābs vakcīna. Tā noteikti nebūs atbilde un glābiņš visām dzīves situācijām. Pārmaiņu laiks ir sācies un to vairs nevar apturēt. Tā kā izskatās, ka 2021. gadu ik pa laikam ietekmē ierobežojumi – tad mana versija ir, ka vai nu vakcīna nedarbosies tā kā mēs esam iedomājušies (jaunas esošās slimības mutācijas/vakcīnas neefektivitāte/ cilvēku nevēlēšanās vakcinēties) vai ceļojumiem, vakcīna būs obligāta. Katrā ziņā gan neapmierinātība ar esošo situāciju, gan ierobežojumi 2021. gada enerģijās ir klātesoši. Tagad mums atliek tikai izdarīt izvēli – pielāgoties un mainīties vai turēties pretī jaunas ēras enerģijām. |
Šoreiz piedāvāju nelielu ieskatu 2021.gadā gan caur taro gan astroloģiju. Svarīgi pieminēt, ka šī nav prognoze individuālā līmenī. Lai noteiktu, kā Tevi personīgi ietekmēs 2021. gads, astrologam ir jāredz arī tava dzimšanas karte, savukārt tarologs strādā ar tavu enerģētisko lauku un likteņa scenārijiem no karmas. Šis ir raksturojums globāli – visas pasaules līmenī, kādas enerģijas valdīs 2021. gadā. Prognozi sagatavoja Elīna un Līva
0 Comments
Nevar teikt, ka šobrīd mums un Pasaulei būtu šis ļoti priecīgs laiks, un ir tik sāpīgi pie drūmuma pielikt vēl drūmumu. Bet... Kas ir Latvija? Izvēloties izlikt Latviju no šāda skatupunkta es domāju par Latviju, kā dzīvu organismu, kurš sastāv no šeit visu dzīvojošo cilvēku rīcībām un izvēlēm. Un tad ir tā, ka pilnīgi visi mēs esam atbildīgi par to, kādā valstī dzīvojam. Jūtu, ka kāds šobrīd noteikti vēlas protestēt...bet tā tas ir, mūsu atbildība par Latviju nebeidzas ar vēlēšanu apmeklēšanu. Katrs ikdienas solis, vai acu pievēršana ir mūsu artava Latvijai. Un tā...redzējums... Interesanti, ka Latvijas spēks slēpjas valdošajā neapmierinātībā. Neapmierinātība var kalpot par atspēriena punktu rīcībām kas maina valsti. Latvijas spēks ir tajā, ka ja jau ir neapmierināta tad apkārt arī ir pieejami resursi, lai šo neapmierinātību likvidētu un radītu vidi kuru patiešām mīlēt. Diskomfortam ir jāstimulē meklēt risinājumus, radīt, plānot, rīkoties. Lai mūsu spēks neizlauztos kā nikns pūķis laukā no krūtīm, Latvijas vājums slēpjas tajā aspektā, ka spējam ilgi kaut ko gaidīt. Spējam ieslēgt vienaldzību, un neapmierinātībai uzlikt pauzes pogu. Latvijas vājums ir izteiktāks par Latvijas spēku, jo bieži apklusinām savu neapmierinātību ar egoistiskām un ne-kristīgām rīcībām. Ejot pa ielu Latvijas vājums acīs leks kā skaudība, atkarība, bezdarbība, savas pasaules padarīšana par Visuma centru, ne visas Latvijas celšana tur Augšā. Mēģinot notvert kādu pavedienu pie kā turēties, visu lauku cauri sitas tas, ka LATVIJAS NĀKOTNE IR NENOTEIKTA. Latvijas iespējas slēpjas zināšanās, zinātnē, ne tikai tradicionālā bet arī senču atstātajā. Un Latvijai ir jākļūst stingrākai savos uzskatos, kā arī jāattīsta prasmes redzēt nākotni, tad varbūt netiksim sagrauti ar skarbu patiesību. Draudi Latvijai slēpjas tajos, kas aiz muguras un pa kluso šo zemi nodod. Otrs aspekts ir tas, ka nopietni draudi slēpjas krīzē kas sāksies. Latvija var saņemt tādu pliķi sejā, ka gribot negribot būs jāatmostas. Lai Latviju pamodinātu vajag nopietnu šoka terapiju, kas var tikt sniegta daudz ko gāžot, sabrucinot un iznīcinot. Visa šo gadu Latvijas mītā taka ved uz traģiskumu, lai Latvija atdzimtu ir vajadzīga tīrība, lai būtu tīrība ir jāiziet caur sāpēm, jo diemžēl tikai tā cilvēce mācās. Latvijas Spēks ir pārāk vājš, un Latvijas Vājums ir pārāk stiprs, lai Latvija būtu tāda kā politiķi mālē mums acis. Uzdodot šo jautājumus Augšai, visu laiku gāja cauri sajūta, ka dvēselei ir vissvarīgākā pieredze un "augšana". Un viss kas notiek, ir mērķēts uz pieredzes gūšanu. Viss kas notiek ar cilvēku uz Zemes, priekš dvēseles skaitās vienīgi kā pieredze, ne traģēdijas vai prieki, bet tīra pieredze.
1.daļa. Cilvēka saikne ar aizgājēju. Vai mirušie jūt, kad par viņiem domā un atceras viņus? Kā tas ietekmē aizgājēja dvēseli? Fiziski aizgājēji nejūt Jūsu domas un to, ka viņu atceraties. Jūsu piesaiste ar domām pie viņiem ir kā piespiedu pavediens, kas dvēselei liek gaidīt, apstāties, būt uz pauzes. Jūsu piespiedu apturēšana ir atkarīga no tā, cik aizgājējam daudz laika vajag sevi sakārtot enerģētiski. Viņas sakopšanās brīdi daļēji ietekmē tas, cik stipri ar savām domām to piesaistāt, bet jo nobriedušāka dvēsele, jo vieglāk viņa pārrauj Jūsu radītās saites. Esot saitē dvēselei tiek traucēts attālināties no dzīves cilvēkiem, kā arī tiek atņemts laiks no pašattīstības, savas dzīvotās dzīves izmeklēšanas-analīzes. Iztēlojieties aizgājēja dvēseli kā kausu kas pilns ar ūdeni, Jūsu domas ir malks no kausa, un jo vairāk malkojat, jo mazāk enerģijas atstājat dvēselei viņas darbam ar sevi, lai tiktu prom. Esot materiālajā veidolā, cilvēka veidolā dvēsele daudz patērē enerģijas, kad cilvēks nomirst, dvēsele uzreiz neatgūst savu jaudu un tāpēc dzīvi palikušie spēj sākumā uz kādu laiku radīt saites starp abām pasaulēm. Kamēr dvēsele „ārstējas” un „aug” tikmēr ir pieejama Jums. Rezultātā ir tā, ka dvēsele savus darbus ir padarījusi un pametusi cilvēku pasauli, viņu vairs pasaule nesatrauc, tomēr saikne ar bijušo dzīvi un pasauli sākumā ir spēcīga, un tas ietekmē aizgājēja dvēseli uz kādu laiku. Viss ciešākā sasaiste veidojas tām dvēselēm, kurām dzīves laikā ģimene ir daudz nozīmējusi, ir jāpalīdz dzimtas lietas risināt un vajag palīdzību no Ārpuses dzīvajiem. Tātad Jūsu domas dvēselei traucē atgriezties pie gaismas un uz kādu mirkli ietekmē viņas „brīvību”. Vai mirušajiem netraucē tas, ka viņus sauc palīgā un ar viņiem sarunājas? Kāda ir viņu attieksme pret to? Kad runa ir par dvēseli tad runa ir par enerģētiku. Jūsu vēlme sarunāties ar mirušajiem nerada psiholoģiskas vai fiziskas traumas, dvēsele ir enerģija, un tiek ietekmēta tās enerģija. Pametot cilvēka dzīvi, dvēsele ir „drošībā”. Iztēlojieties dvēseli kā mirdzošu sudraba ābolu, no kura tiek nogrieztas smalkās šķēlītēs, serde vienmēr paliek pie „gaismas”. Viena šķēlīte cilvēkam nomirstot kādu laiku paliek kā pavediens starp dzīvajiem un aizgājēju. Dvēsele tiecas būt „vesels ābols”, tomēr kamēr ir misijas uz Zemes, tikmēr „ābolā” trūks kādas daļiņas, tomēr serde ir pastāvīgi saistīta ar „gaismu” un ar tā brīža cilvēku, kuru dvēsele „izspēlē”. Atbildot uz jautājumu, kāda ir dvēseles attieksme pret to. Tad cilvēciskajā izpratnē attieksme nav nekāda, jo ir pirms iemiesošanās viss atrunāts, un tiek īstenota katras dvēseles griba, dvēsele ir gatava daudz ko paciest, lai īstenotu dievišķo gribu, iekšējo spēku. 2.daļa. Pārdzimšana un veco saikņu pārraušana. Kad pārdzimst dvēsele? Kurā brīdī aizgājēja gars vairs nav fiziski blakus palicējiem? Galvenokārt ir runa par enerģiju no kuras sastāv dvēsele. Kad tā aiziet no Zemes dzīves, tā nonāk pilnīgi citādākā pasaulē, un viņai vajag laiku, lai tiktu pāri Zemes pieredzei. Tad vēl ir jāvelta laiks, punktu salikšanai uz i par pieredzēto, tas viss prasa laiku. Dažādām dvēselēm dažāds laiks. Rezultātā dvēsele pārdzimst, kad palikšana Augšā paliek bezjēdzīga, un nespēj sniegt vairs nekā, no malas skatoties varētu šķist, ka tad kad viņai paliek garlaicīgi :D Tai pat laikā, ir svarīgi apmierināt „ģimenes vajadzības” (šķiet ir runa par dvēseles citu dvēseļu loku Augšā), tad protams notiek aiziešana no tās ģimenes, lai radītu jaunu uz Zemes. Ir runa arī par kāda cikla beigām, kad dvēsele var atgriezties. Dvēseles „dzīves ceļā” vārdam ģimene, un visam tam, ko tas ietver, ir lielāka nozīme kā cilvēki nojauš- kā Augša tā Lejā. Gars pārstāj būt blakus dzīvajiem pēc iespējas ātrāk, kā izdodas kļūt visaptverošam, tiek iegūta harmonija tā dvēsele tiecas sasniegt jaunas zināšanas un jaunu līmeni. Tas ko cilvēki nesaprot, tāpēc pieķērušies mirušo radinieku kultam, ir tas, ka VISS IR VIENOTS, nevajag par katru cenu noturēt aizgājēja garu pie sevis, jo visas dvēseles ir saistītas, tātad blakus esošas- savā ziņā. Tātad, vienkārši sakot gars blakus ir tik ilgi kamēr sevi sakārto galvenajai pārejai. Ilgumi ir dažādi. Vai mirušais atgriežas pie tās pašas ģimenes, un no jauna tajā pārdzimst? Tā nav bieža izvēle, ir dvēseles kas mēdz spert šādu soli, jo ir nepacietīgas un vēlas pabeigt iesākto, iegūt pieredzi kuru nosprauda kā savu mērķi caur konkrētām dvēselēm. Kā arī šādu lēmumu var pieņemt, kad ir runa par lielu pieķeršanos atstātajiem. Tomēr tam ir sekas. Tātad, pieņemt lēmumu atgriezties, šāda dvēseles izvēles brīvība pastāv, tomēr šķiet, ka tas netiek uztverts pozitīvi. Vai dzīvie var sajust, ka aizgājējs jau ir pārdzimis? Vai cilvēks pēc tuva aizgājēja pārdzimšanas jūtas citādāk? Dzīvā cilvēka dvēsele zina, Cilvēks pats tikai tad kad „saplūst ar Dievišķo”, nododas dziļām praksēm, kas saistītas ar sevis apzināšanu Augšā, sekošanu savam pavedienam pie sava Avota. (Ābola serde) Garīgāki cilvēki zemapziņas līmenī varētu ko just, tomēr Cilvēka prātam būtu jātraucē ko just. 3.daļa. Pašnāvība. Ja izdara pašnāvību, kas notiek ar dvēseli? Jebkas ko dvēsele piedzīvo kā cilvēks, tiek uztverts kā pieredze, tai skaitā arī pašnāvība. Pēc šādas pieredzes visbiežāk dvēselēm ir nopietnas enerģētiskās problēmas, un tā kādu laiku norobežojas no visa, lai sevi sakārtotu. Ir arī tādi gadījumi, kad dvēsele cilvēka iemiesojumā jūtas kā cietumā, nespēj sadzīvot un pieņemt to, tad arī var tikt sperts šāds solis, tomēr arī tas tiek uztverts kā pieredze, jo šie gadījumi var uz Zemes izskatīties kā saslimšanas (maniakālas depresijas, utt) Šāda pieredze dvēselei ir smaga, un Augšā nevalda aizspriedumi par izvēli to piedzīvot. Pēc šādas pieredzes dvēsele kādu laiku pavada dziedinādamās. Pēc tam, beigās kad darbs ar radīto traumu ir paveikts, tā atgriežas pie pārējām dvēselēm, un tiek pieņemts lēmums par jaunu iemiesošanos. Jā, to savā ziņā var uztvert par vardarbību pret sevi, tomēr rezultātā dvēsele nāk uz Zemes pēc pieredzēm, un caur šīm pieredzēm veido sevi. 4.daļa. Mazie "eņģelīši". Vai spontānā aborta gadījumā, Dvēselīte jau iepriekš pati ir nolēmusi ierasties pasaulē tikai uz neilgu laiku un pat nepiedzimt? Par šādas pieredzes piedzīvošanu tiek noslēgta vienošanās starp bērniņu kas nepiedzims un to dvēseli kas grib būt mamma, un iespējams arī tētis. Šādiem gadījumiem ir jākalpo par zibšņiem kas izgaismo iekšējās attiecības, attieksmi par iespēju kļūt par vecākiem, utt. Arī šīs pieredzes, lai cik skarbas nebūtu ir mācības dvēseļu acīs. Šajos gadījumos uz Zemes esošās dvēseles (vecāki) ir izvēlējušies Augšā iziet šādu pieredzi, tas mazāk ir par nepiedzimušo dvēseli un vairāk par jau esošajām dvēselēm-cilvēkiem. Piedevām ne vienmēr šajā pieredzē tiek iesaistīta trešā dvēsele (iespējamais bērniņš), ir iespējams ka auglis ir tikai auglis, jo kā jau minēju, ja galvenā pieredze jāgūst vecākiem, tad var nebūt iesaistīta trešā dvēsele. (To nosaka augļa vecums, kad notiek attiecīgā situācija) Kas pēc tam notiek ar šo Dvēselīti? Kad dvēsele nav piedzimusi pēc spontānā aborta, tad, tā kā nav bijusi pārāk milzīga Zemes dzīves pieredze viņai, viņa nogaida kādu laiku un tad atgriežas uz Zemes, lai attīstītu savu potenciālu un krātu pieredzes. Izvēlas „likteņa ratā” savu jauno lomu un ierodas šajā pasaulē. Vai pastāv iespēja, ka tā pati Dvēselīte pēc tam atgriežas pie tiem pašiem vecākiem, bet šoreiz piedzimstot? Ne vienmēr, to nosaka līgumi un vienošanās kas pieņemtas starp visām iesaistītajām dvēselēm pirms iemiesošanās. Ir likumi kad runa ir arī par dvēselēm, it īpaši kad ir runa par iemiesošanos uz Zemes, dvēseles ir ambiciozas, un atšķirībā no tā un citām niansēm, dvēsele kas nepiedzima var atgriezties pie tās pašas ģimenes, un var arī neatgriezties. Dārgie lasītāji, paldies par jautājumiem un šo kopīgo pieredzi. Man vienmēr tik aizraujošs liekas darbs caur čenelingu, savukārt Jūsu ieguldījums šajās sarunās ir tajā aspektā, ka neļaujat man ļauties slinkumam, un ar uzdotajiem jautājumiem mudināt darboties, eksperimentēt, izzināt Pasauli visos līmeņos. Paldies Jums par to, Elīna |
Par mani- personu, kas lapā šiverē:Vairākus gadus esmu ciešās attiecībās ar Taro :) Ir arī šajās zinībās sertifikāts, tomēr papīram nav nozīmes, ja tevī ir vēlme izzināt pilnībā šo zinātni un gribēšana darboties. Varu droši apgalvot ka Taro mainīja manu dzīvi un maina joprojām. Caur Taro es mācos mīlēt un saprast cilvēkus. Domubiedru lapas:Ērtāk uzzināt par jaunumiem blogā ir sekojot->
Arhiivs
December 2020
|