10 skaitļu numerācija pastāv jau kopš seniem laikiem. Ebreju un grieķu burtiem tika piešķirtas skaitļu vērtības no 1 līdz 10, tad palielinot desmitkārtīgi līdz simts, tad pieaugot simtos un tā tālāk. Skaitļošana, izmantojot 10, mums ir dabiski dota 10 pirkstu dēļ, kuri lieti noder saskaitot vai atņemot. Kad tiec pāri desmit, pirksti tev ir jāizmanto „jaunā kārtībā”. Tātad 10 attēlo „pilnīguma kārtību”. Tas simbolizē to, ka aplis ir noslēdzis un viss ir tur, kur tam ir jābūt. Tas attēlo lieliskas kārtības perfektumu.
Bet, ja cipars 9 attēlo noslēgumu ar neko vairāk kā „tukšumu” aiz tā, kāpēc 10 ir „beigas”? Domā par to šādā veidā – 9 attēlo beigas, bet 10 – atskatīšanos atpakaļ uz visu to, ko esi veicis; apziņu, ka tas ir beidzies un skatīšanos uz priekšu – tavu jauno piedzīvojumu.
10 ir viens no lieliskākajiem skaitļiem un apzīmē pilnīgu Dievišķo kārtību, sākot pavisam jaunu skaitļu sēriju. Pirmā dekāde raksturo visu skaitļu sistēmu un izceļ skaitļošanu, ko sauc par „decimāldaļskaitļiem”, jo visa numerācijas sistēma sastāv no tik daudz desmitniekiem, no kuriem pirmais desmitnieks ir visa kopums.
Kārtības pilnīgums, atzīmējot visa kārtu, tādēļ ir arvien klātesošā 10 signifikācija. Tas nozīmē, ka nekas nav trūkstošs; skaitļi un to kārtība ir perfekta; aplis ir noslēgts.
Skaitlis 10 ir ļoti nozīmīgs dažās reliģijās un kultūrās. Buda dominē 10 cēlās valstīs, 10 varās, saprot karmas 10 ceļus un ir apveltīts ar 10 atribūtiem no arhatšipa(? Arhats – budismā ir garīgā praktizētājs – mūks, nespeciālists, kas ir atbrīvojies un sasniedzis nirvanu). Turku impērijā, teiksmainā sultāna Suleimana Lieliskā aura tika uzlabota, jo viņš bija savas dinastijas desmitās paaudzes desmitais dēls. Jūdaismā parādās viens no vissenākajiem un biežākajiem skaitļa 10 pielietojumiem – svētie raksti, 10 baušļi. Gan grieķi, gan ebreji ticēji, ka 10 ir perfekts skaitlis. Pitagors uzskatīja, ka 10 aptver visas aritmiskās un harmoniskās proporcijas, un tāpat kā Dievs ir nenogurstošs. Visas tautas rēķinājās ar to, tāpēc, ka tad, kad mēs tiekam līdz 10, mēs atgriežamies pie 1 – sākuma cipara. Pitagorieši ticēja, ka debesu ķermeņi tikai sadalīta 10 kārtās. Atsaucoties uz Kabalu, ir 10 emanācijas(emanationism ir ideja kosmoloģijā par noteiktām reliģiskās vai filozofiskām sistēmām) no skaitļiem, kas nāk no Nekā. Emanācijas veido Dzīves koka(Tree of life) 10 sepirotus (sephiroth – 10 īpašības/emanācijas Kabala mācībā, kurā stāsta par to kā Dievs radīja pasauli un mūsu izcelšanos), kas satur visas zināšanas un parāda ceļu atpakaļ pie Dieva. Asociēts ar Malkuta (desmitā daļa Sepirota) Dzīves kokā, tas ir manifestācijas skaitlis, vienīgais skaitlis, kas atbilst materiālajai pasaulei caur kuru mēs dzīvojam dzīvi – šajā asociācijā tas ir uztverts kā 3+3+3+1 – viena sfēra Zemes valstībā. 10 tiek uzskatīts par maģisku ciparu, radīts kā papildinājums pirmajiem 4 cipariem – 1+2+3+4, kas ir svarīgi Pitagoriešu un alķīmiķu filozofijā.
Atkarībā no situācijas šī pāreja var būt grūta vai ļoti viegla, un Taro sniedz abus variantus.
10 var norādīt ne tikai uz beigām, bet arī uz jaunu sākumu. Tie tiešām ir tādi kā Enneadi(grupa no 9 Dieviem), kuriem grieķi ticēja, ka tie nolikti aiz 9 tāpēc, ka ir sajūta, ka nekas daudz netiek darīts, bet, iespējams, tiek piesaistīti pēdējie vaļējie lietu gali, bet nenotiek pārēja uz jaunu lietu – apstāšanās atvieglojuma, laimes, apmierinājuma brīdis(vai kādu citu sajūtu kombinācija). Šis ir tas laiks starpā un dažreiz tas var likties kā tukšuma posms, jo mēs virzāmies no vienas fāzes vai apļa uz nākamo, bet laiks ir būtisks, lai panāktu mūsu virzību, un, lai padomātu par iepriekšējo apli. Tu nekad nezini, kad nākamais negaidītais Dūzis parādīties ne no kurienes, tāpēc izmanto šo „desmitnieka laiku” gudri, pirms tu pārej „nākamajā līmenī” – sava ceļojuma jaunajā fāzē.