To izcelsme ir noslēpumā tīta, taču Taro kārtis ietver spēcīgu, plašu simboliku. Visticamākie dati liecina, ka Taro ir radies 15.gs. Ziemeļitālijā kā spēļu kāršu komplekts. Visvecākās saglabājušās Taro kārtis ir no nenumurētas kavas, ko ap 1450.gadu Viskonti- Sofarcas ģimenei Milānā uzgleznojis mākslinieks Bonifacio Bembo. Kāršu spēles- reizēm izmantojot dažādu apjomu kavas- vēlāk arī izplatījās citur Eiropā, taču pirmais to tiešais apraksts neparādās ātrāk par 1659.gadu Francijā.
Taro izmantošana okultismā un zīlēšanā ir salīdzinoši nesena tradīcija, ko aizsāka Antuāns Kurts de Gebelins (1725-1784), šveiciešu protestantu mācītājs un brīvmūrnieks. Viņa uzskatus- pamatā to, ka Taro pārstāv seno ezotērisko mistēriju aspektus,- līdz 19.gs.beigām pārņēma okultisti abās Atlantijas okeāna pusēs, to skaitā bēdīgi slavenais Zelta rītausmas ordenis, kura biedru vidū bija dzejnieki Viljams Batlers Jītss un Alisters Krovlijs.
Lai kādi būtu tās pirmsākumi, Taro simbolika sniedz plašas iespējas izmatot kāršu kavu zīlēšanā. Iespējams, kā sprieda Jungs, cilvēks lieto arhetipiskas shēmas no paša bezapziņas, pat ja kārtīm nav tieša sakara ar senām gudrībām un mistērijām. Šīs shēmas iemieso Taro īsteno burvību: labā un ļaunā, sievišķā un vīrišķā principu pretstatus un četru elementu- gaisa, zemes, uguns un ūdens mijiedarbību.
Mūsdienu septiņdesmit astoņu Taro kāršu kavā ietilps divdesmit viena numurēta trumpja kārts, viena nenumurēta kārts (āksts jeb jokdaris) un četri masti no desmit acu kārtīm un četrām galma kārtīm. Zīlēšanas laikā ikviena kārts var parādīties ačgārnā veidā; tādā gadījumā bieži vien saka, ka kārts nozīme ir "apsvērta otrādi", paverot ceļu citai iespējamai interpretācijai. Daudzās kavās ir ievērojama grafiska izcilība un atjautība, tāpēc ir vērojamas dziļas ilustrācijas un sarežģītās tēmas atklāsme plašā dažādu gadsimtu dizainu klāstā.
Avots: Svētie simboli
Taro izmantošana okultismā un zīlēšanā ir salīdzinoši nesena tradīcija, ko aizsāka Antuāns Kurts de Gebelins (1725-1784), šveiciešu protestantu mācītājs un brīvmūrnieks. Viņa uzskatus- pamatā to, ka Taro pārstāv seno ezotērisko mistēriju aspektus,- līdz 19.gs.beigām pārņēma okultisti abās Atlantijas okeāna pusēs, to skaitā bēdīgi slavenais Zelta rītausmas ordenis, kura biedru vidū bija dzejnieki Viljams Batlers Jītss un Alisters Krovlijs.
Lai kādi būtu tās pirmsākumi, Taro simbolika sniedz plašas iespējas izmatot kāršu kavu zīlēšanā. Iespējams, kā sprieda Jungs, cilvēks lieto arhetipiskas shēmas no paša bezapziņas, pat ja kārtīm nav tieša sakara ar senām gudrībām un mistērijām. Šīs shēmas iemieso Taro īsteno burvību: labā un ļaunā, sievišķā un vīrišķā principu pretstatus un četru elementu- gaisa, zemes, uguns un ūdens mijiedarbību.
Mūsdienu septiņdesmit astoņu Taro kāršu kavā ietilps divdesmit viena numurēta trumpja kārts, viena nenumurēta kārts (āksts jeb jokdaris) un četri masti no desmit acu kārtīm un četrām galma kārtīm. Zīlēšanas laikā ikviena kārts var parādīties ačgārnā veidā; tādā gadījumā bieži vien saka, ka kārts nozīme ir "apsvērta otrādi", paverot ceļu citai iespējamai interpretācijai. Daudzās kavās ir ievērojama grafiska izcilība un atjautība, tāpēc ir vērojamas dziļas ilustrācijas un sarežģītās tēmas atklāsme plašā dažādu gadsimtu dizainu klāstā.
Avots: Svētie simboli