Ir tā, ka Augša mijiedarbojās ar cilvēku spēlmani, cilvēku kurš gribēju plūkt sasniegumus un pavērt iespējas. To ko daba aizsāka, cilvēks vēlēdamies būt Dievs pārvērta. Problēma tajā, ka tas izgāja ārpus kontroles, apzinātība nebija tajā, lai tiktu skarti visi pasaules cilvēki. Vīrusa avots ir cilvēks mijiedarbojoties ar dabu, kurš gribēja izaugsmi un sasniegumus, apbalvojumus. Bet viņš neparedzēja, ka vīrusa izpausmes būs tik mainīgas, nepastāvīgas. Doma bija paspēt noķert un apturēt. Bet, te pieslēdzās Augša un tas, ka ir Zemei pienācis jauns Cikls. Visu aizsāka cilvēks ar alkām un cilvēks bez varas pateikt varai nē. Bet nebūtu arī teicis, jo viņš redzēja ieguvumus, kas aptumšoja prātu. Vīrusa sākotnējais mērķis bija izmatot kā palīginstrumentu kara gadījumā, kā ieroci kuru varētu kontrolēt. Cilvēks pārāk aizrāvās ar izpēti, un tā vīruss aizgāja tik tālu. Beigās viss nenotika tā kā plānots, bet rezultāts tik un tā ir apmierinošs.
Rezultātā tas bija pētījums ar nākotnes mērķi izmantot pret citiem. Bet Augstākie spēki padarīja vīrus par patiesības meklējumiem, novēršanos no pasaules un pievēršanos sev. Tātad vīrus ir gan apzināti virzīts gan netieši. No cilvēka kas aizsāka to, mērķis bija citi upuru apjomi, bet tas mazliet izgāja ārpus kontroles. Bet par to nav pārdzīvojuma, vairāk uzvaras sajūta.
Kāds ir vīrusa virsuzdevums, kas ikkatram no šīs situācijas ir jāmācās?
Virsuzdevums: atbildības uzņemšanās par savu rīcību un izdarīto izvēli. Šobrīd ir svarīgas cilvēku izvēles, un tas kā katra izvēle ietekmē skudru pūzni kurā visi cilvēki dzīvo- Zemi. Jāmācās ikkatram ir tas, kā reaģēt saskaroties ar savu krustu, kā to nest. Atbildība pret sevi un citiem. Jāizsijā savas saistības, vai savu dzīvi ir vērts atdot saistību važām, ko patiesībā vajag, lai dzīvotu- neesot uz izdegšanas sliekšņa?!
Vai rudenī būs otrais vīrusa vilnis?
Tikai tur kur mērķis vēl nebūs sasniegts, nebūs notikusi atbrīvošanās no liekā, nebūs bijušas transformācijas. Tomēr rudens ir svarīgs, rudenī būs pārmaiņas, daudzās ģimenēs būs izmaiņas un pārmaiņas. Gan pārmaiņas daudzos notiks saistībā ar karjerām un darbiem, izsijāsies kas ir vecs un nekalpo, kas ir mans personīgais aicinājums, kas ir tas bez kā varu un tāpēc to atstāju. Rudenī daudzi sapurināsies, un jau var sākt gribēt svinēt dzīvi, bet tas var būt pārsteidzīgi.
Kad sāks atvērt Eiropas valstu robežas ceļošanai?
Pirmie kas varēs ceļot būs biznesa cilvēki, darba komandējumi tiks atļauti, vajadzēs tik pierādījumus, apliecinājumus, ka tas ir darbs, nevis izklaide. Pastāv iespēja, ka, lai izpatiktu politiķi publikai melos par patiesajiem datiem un uz kādu brīdi var tikt pavērtas robežas visiem. Bet, tā brīva ceļošana varētu atsākties- cauri iet 7 tātad kustības varētu notikt oktobrī/novembrī, tad varētu būt pauze, un tad brīvā ceļošana janvāra beigas februāra sākums?!?!
Kādas būs starpvalstu attiecības pēc vīrusa?
Ir tā, ka manipulēšana un ietekmēšana jau notiek. Būs vēlme pārņemt spēli un vājākām valstīm diktēt noteikumus. Nākotnes plāni tika celti uz citiem pamatiem, tā kā vairs nekādi nevar īstenoties sākotnējie plāni. Notiks pārgrupēšanās. Ir starpvalstu politikā, ekonomikā iezagušās bailes, ir pietiekoši daudz valstis zaudējušas orientieri. Parādās iekšienes kuluāros paranoja, un apziņa ka neesam gatavi cīņai, nekādai. Uzpūtība nav ļāvusi būt gataviem šādām situācijām.
Dosimies pie tā, ka priekšā ir gaidāmas šķiršanās, un „amputācijas”. Konflikti sagraus gadiem būvētas attiecības un sadarbības. Vīrus nesīs lielus zaudējumus starpvalstu attiecībās. Beigās būs līderi, kas pārņems grožus savās rokās. Un rezultātā vīruss ietekmēs ne tikai katru valsti atsevišķi. Bet pavisam nopietni starptautiskās attiecības, te būs nopietnas pārmaiņas, kuras varētu būs pašpasludinātie „izredzētie” mērķtiecīgi virzīs. Būs pārveidošanās un citas attiecības un sadarbības, šajos gados sāks veidoties pirmie soļi uz jauno pasauli. Mazajām valstīm būs grūtāk, tīri no tā aspekta, ka tās būs marionetes, bandinieki, kurus kad vajadzēs un kad atcerēsies izmantos jaunā celšanai. Tai pat laikā, tā kā mērķis ir atbrīvoties no vecā, tad jauno politiku nevar veidot „vecie” tas ir tas, kas radīs konfliktus?!? Vīruss sašūpoja sastāvējušos ūdeni.
Kāda Latvijā būs šīs vīrusa situācijas eskalācija?
Ja saglabāsies nosvērtība un situācijas izvērtēšana, tad Latvijā vīruss vairāk eskalēsies caur finanšu problēmām, izjukušām attiecībām, trūkumu, iekšējiem pārdzīvojumiem. Jā, cilvēki saslims un slimos, bet paliekot pie nospraustā kursa, situācija nebūs sliktāka par citām valstīm. Latvijā uzmanība jāpievērš jūlijā, un skaidrībai būtu jābūt decembra beigās janvāra sākumā par to, kā tālāk visu darīt un kā vest valsti no krīzes laukā.
Kā latvieši pārcietīs slimību?
Izolācijā. Vīruss tiešām vairāk ķeras pie tiem, kam ir kādas kaites. Tomēr daļai vīrus vienkārši izpaudīsies kā pastiprināts nogurums, bezspēks. Vispār latviešiem vīrusa uzsvars ir jūtams tajā, lai nepaliekam pārāk vieglprātīgi un tomēr mēģinām pakļauties un būt savu sienu, emociju, neatrisināto darbu, neizdarīto secinājumu gūstā.
Kā latvieši pārcietīs ekonomikas lejupslīdi?
Šī ekonomikas lejupslīde ir jāuztver kā sports, šoreiz tiks galā, izrausies uz uzvarētāju pjedestāliem tie kas būs ātrākie, veiklākie, attapīgākie, ambiciozākie, mērķtiecīgākie. Daudzi uzņēmumi mirs, jo nauda kas ir, netiks sasniegta. Naudu kontrolēs Lielie, un mazo biznesu ēra nākotnē paliks uz jautājuma zīmes. Tiklīdz pavērsies iespēja, un ceļi būs atvērti, notiks cilvēku aizbraukšanas, jaunu, plaukuma gadu cilvēki. Lai izdzīvotu būs jāpārveidojas, jārada jaunas sadarbības, partnerības. Pret Lielo stāties pretī būs vieglāk esot grupā ar kādu. sadalīsies cilvēki divās grupās, tie kuriem grūti ir mainīties un līdz ar to ir nopietnas finansiālas problēmas. Un otri, kuri izbaudīs meklējumus, jaunu iespēju atklāšanas, sava veida brīvību, kad visu veco noslauka, un paliek balta lapa kuru vajag apstrādāt. Plaisa starp turīgajiem un nabagiem palielināsies.
Cilvēkiem nepavelti vajadzēja izolācijā pavadīt laiku ar ģimeni, jo ģimene būs nozīmīgs aspekts jaunajā ekonomiskajā situācijā.
Kad situācija atgriezīsies normālās sliedēs?
Ar disciplīnu un paklausīgumu uzelpošanas brīdis varētu būt vasaras beigās, bet tā rutīnā atgriezīsimies (iet 8) tie var būt pēc 8 mēnešiem, vai pat sliktākā gadījumā gadiem.
Kādi secinājumi jāizdara cilvēcei brīdī kad sēžam mājās?
Ir jānovērtē to kas ir, jo lai cik attīstīti mēs nebūtu, visu vienmēr var atņemt, apturēt, pakļaut. Un, ja tev ir tik grūti nosēdēt izolācijā, tad jautājums ir, cik garīgi tukšs tu esi, ja piepildījumu spēj rast tikai skrienot, ejot, esot ar „svešajiem”. Cik daudz tevī ir baiļu, ja nevari pabūt ar sevi, un radīt sevī godīgu dialogu par sevi.
Cilvēki ir neaizsargāti, jo viņu trauki, uz kuriem būtu jābalsta patiesā dzīve ir tukši.